-
2nd February 2011
Ubagošana un labdarība
Šodien izlasīju divu blogeru rakstus par ubagošanu un nolēmu uzrakstīt arī par savu pieredzi. Raksti apskatāmi šajos linkos:
Īpaši mani aizķēra šis komentārs Archija blogā:
lielākoties ignorēju, bet pavisam nesen mani uzrunāja sirma kundze ar ļoti skumjām, ūdeņainām acīm, atgādināja manu vecmāmiņu un jautāja, vai gadījumā kaut desmit santīmi neatradīsies, jo viņai pensija tik nākamnedēļ, bet meitai operācijai vajadzēja naudu, lūk, esot palikusi bez iztikas. man bija ļoti labs noskaņojums un es viņai iedevu piecīti. ne mirkli neapšaubīju viņas stāsta patiesumu, jo tas pat īsti nav nepieciešams
Liekas, ka es arī esmu palīdzējis šai kundzei - sēdēju auto pie Alfas, pie mašīnas pienāca solīdi ģērbta tantiņa - attaisīju logu, viņa prasīja, vai nevarot palīdzēt - ka viņai kauns prasīt, bet meitas vīrs nesen nomiris, meita pati slimnīcā, operācija jātaisa - un ka nav naudas pārtikai un gaida pensiju. Mani viņas stāsts ļoti aizkustināja un arī viņas izskats neliecināja, ka viņa būtu dzērāja vai uz ielas dzīvotu - tiešām likās, ka pensionāre nonākusi grūtībās - skaidrā naudā man bija vien kādi 20 santīmi, tāpēc pateicu, lai uzgaida, aizgāju līdz bankomātam un izņēmu 50Ls, ko viņai atdevu. Viņa pateicās un devās tālāk. Es vēl kādu brīdi mašīnā sēdēju un tad braucu prom no Alfas - un sev par ļoti nepatīkamu pārsteigumu ieraudzīju, ka nedaudz tālāk viņa jau runā ar citiem cilvēkiem. Es piebraucu klāt, pajautāju - vai tad viņai ar to, ko es iedevu, nepietiek - viņa vien pateica vēlreiz paldies par palīdzēšanu, bet uz manu jautājumu neatbildēja. Braucu tālāk un pie sevis nodomāju, ka nākamreiz līdzīgā situācijā būtu ar tantiņu labāk kopā aiziet uz Rimi. Un pēc kāda pusgada es viņu vēlreiz redzēju centrā uz Barona ielas pie Vērmanīša - arī gāja klāt pie cilvēkiem un droši vien stāstīja to pašu stāstu.
Vēl viens interesants gadījums nedaudz vēlāk bija Barona kvartāla ēdnīcā - tur ienāca kungs gados, nāca klāt pie galdiem - un rādīja cilvēkiem savu invalīda apliecību un prasīja, vai nevar palīdzēt - ka viņam nav ko ēst. Nopirku viņam pusdienas līdzi ņemšanai - viņš pateicās un devās prom. Bet kā vēlāk izrādījās - pēc pusstundas atkal bija klāt tajā pašā vietā ar to pašu stāstu.
Un ja runā par Origo/Stockmann tuneli - tad tur vienreiz iedevu 10Ls dāmai ar kustības traucējumiem un 5Ls kādam krievu muzikantam. Māksliniekus droši vien arī turpmāk atbalstīšu, bet kopš gadījuma ar Alfas tantiņu ubagotājiem uz ielas naudu vairs neplānoju dot.
Ja kāds vēlas nodarboties ar labdarību, tad iesaku izmantot ziedot.lv, Rimi/Maximas ziedojumu kastītes, drēbes un grāmatas nodot Sarkanajā Krustā Skolas ielā 1. Bet ja gribās palīdzēt tantiņām uz ielas - tad pērkot no viņām puķes, sēnes, uc. lietas nevis klausoties skumjos stāstos, kuri, ļoti iespējams, ir tālu no patiesības.
