19. septembrī piedalījos Brēmenes maratonā - nedaudz tam gatavojos, bet kā var redzēt pēc manām skriešanas aktivitātēm - http://runkeeper.com/user/kristapsmors/activity/16337471 - tad trenējos ne pārāk nopietni un treniņu programmu ievēroju par kādiem 50%, jo vasara bija tik forša un karsta, ka daudz interesantāk likās pavadīt laiku nostress.lv - sēžot saulītē un veikojot.

Lai vai kā - maratonam aptuveni mēnesi iepriekš piereģistrējos, trenējoties vienreiz noskrēju 30km - un nolēmu, ka līdz finišam gan jau tikšu. Kad reģistrējos maratonam, bija jānorāda plānotais finiša laiks - precīzi neatceros, kā to aprēķināju, bet ievadīju 4h 50 min. Vēlāk izdomāju, ka optimistiski skatoties, varētu tēmēt uz 4h 30min, lai gan reālāk likās 5h un sliktākajā variantā vajadzētu vismaz iekļauties kontrollaikā un finišēt, kas maratonam ir 6 stundas.

Brēmenē ierados pāris dienas ātrāk - paspēju iepirkties, apskatīt pilsētu, iedzert kādu alu un notestēt Subway, KFC, Starbucks. Ēšana likās padārga, bet drēbes varēja nopirkt pa diezgan labām cenām.

19. septembrī rīts likās daudz aukstāks nekā iepriekš, vienu brīdi apsvēru domu skriet ar džemperi, jo nekāda skriešanas jaka man nebija, bet beigās atstāju to. Sākums un finišs bija vecpilsētā - pirms starta, protams, neliels uztraukums, bet drīz jau tika dots starts devos 42,195km garajā trasē.

Sākumā bija ļoti viegli skriet - centos skriet lēni, pirmie kilometri bija cauri pilsētas centram - ielas bloķētas, apkārt cilvēki, kas atbalsta un sniedz rokas, viss likās ļoti pozitīvi. Pēc 5km sākās parks gar upi, ap 7-8km sāku skriet līdzi vienam džekam ap 40, kas izskatījās jau diezgan pieredzējis un skrēja tādā pašā tempā kā es. Likās, ka viss ir ideāli - jutos labi, ik pa brīdim apdzinu pāris citus skrējējus un dzeršanas punktus sāku izmantot tikai sākot ar 10km.

Brīžiem bija jāskrien pa parkiem, brīžiem pa pilsētu - un visur apkārt bija atbalstītāji, skrējām arī cauri privātmāju rajoniem, tur cilvēki bija iznākuši ārā - daži uzstādījuši savu mūziku, citi pūta taures vai sita bungas, mazi bērni deva high-five. Laiks bija pavēss un vējains, bet priekš skriešanas bija diezgan ok.

Kad tuvāk nāca 15-20km, tad jau sāku just nogurumu, bet joprojām turējos līdzi otram džekam, un kad bija pieveikta puse no distances - tad pēc laika izskatījās, ka 21km pieveicu apmēram 2h 10min, kas bija gandrīz tāds pats ātrums, kā pirms gada skrēju Nordea pusmaratonu (2h 3min) - un priekš maratona tas bija pārāk ātri.

Ap 25km sāku saprast, ka esmu pieļāvis klasisko iesācēju kļūdu - maratona sākumā skrienot pārāk ātri un beigās beidzoties nost. Tad arī jau pie ūdens punktiem apstājos nevis skrēju garām kā iepriekš, pāris vietās arī paņēmu banānus un tālāk nevienam vairāk neskrēju līdzi, pats skrēju savā tempā.

Kādā 27km parkā viens džeks ar mikrofonu baigi uzmundrināja visus, bet man jau sāka palikt vienalga apkārt notiekošais. Ap 29km redzēju vienu skrējēju, kas gulēja uz trotuāra un kuru apkārtējie bija saseguši, kamēr gaidīja palīdzību.

Kad tiku līdz 30km, no vienas puses bija prieks, ka esmu tik daudz noskrējis un pieveicis to pašu distanci, ko savā garākajā treniņā, bet no otras - tikai tad sākās īstās grūtības un tas nozīmēja vēl daudz mocību. Es jau iepriekš biju iedomājies, ka maratons - tas būs skarbi, bet negaidīju, ka būs tik grūti.

Kad skrēju pēdējos 10km, vairākas reizes bija sajūta - ja vēl turpināšu, tad es vairāk nevarēšu ne paskriet, ne arī paiet. Paskrēju, tad gāju, un tā tas atkārtojās vairākas reizes - pēc katra tāda skrējiena liekās, ka es vairāk nevaru - bet distance tāpēc īsāka nepalika, un nācās turpināt.

Domāju par to, ka principā jebkas cits tobrīd būtu daudz foršāk nekā skriet maratonu - pat doma pagulēt turpat uz trotuāra nelikās slikta, vienīgā problēma - man tāpat finišā būtu jānonāk, un ja es apstāšos, man tas īpaši nepalīdzēs. Milzīgs nogurums, izmisums, bezspēks - tā varētu raksturot pēdējos 10km.

Kad bija palikuši 3km, pretī man aizbrauca ātrie - laikam vēl kādam bija palicis slikti. Beigās arī sāku sajust to, cik ārā ir vēss, bet arī tas jau bija vienalga uz lielā noguruma fona. Finišā, protams, vēl saņēmos un ieskrēju. Laiks - 4h 53min.

Un tad notika kas negaidīts - pēc finiša pēkšņi pārņēma liels aizkustinājums un prieks par to, ka finišēju. Kādas 5-10 minūtes nevarēju parunāt, un nāca asaras. Nezinu, vai tās mocības bija tā vērtas, bet nu sajūtas bija ļoti spilgtas.

Vai es vēl kādreiz ko tādu atkārtošu - nezinu, stipri padomāšu. Bet ja kāds tam gatavojas, iesaku to darīt kārtīgi un ievērot treniņu plānu.

No Krimas brauciena biju ielicis blogā tikai video un foto no klinšu kāpšanas, tagad pievienošu arī pāris citas interesantas lietas, ko apskatījām.

Eski Kermen alu pilsēta

Skaisti skati un iespaidīgas alas - ar logiem, kāpnēm un vairākos stāvos. Pāris vietās bija pat gultas. Vairāk bildes no šīs vietas var apskatīties šajā lapā: www.adventures.lv/Krima/

Kaut kādas drupas

Neatceros, kā šī vieta saucās, bet uz turieni braukt nav vērts - 2 pussabrukušas sienas, apkārt miskaste un nelielas mājiņas - radās iespaids, ka tā ir vieta, kur vietējie jaunieši nāk dzert.

Sudakas cietoksnis

Ir vērts apmeklēt - īpaši, ja uzkāpj līdz pašai augšai. Iespaidīgi skati.

Bezdelīgas ligzda

Liekas, ka šis objekts ielikts visos tūrisma maršrutos ar skaistām bildēm, bet apskatoties to uz vietas - tas neliekas nekas īpašs, maza ēka klints malā - un iekšā tūristi laisti netiek, tur atrodas restorāns - ņemot vērā blakus esošo BMW X6 M - acīmredzot, ne tas lētākais. Kamēr gājām uz šo vietu, pamanījām vienu potenciālo pašnāvnieku - kurš bija otrā pusē margām un tajās turējās tikai ar rokām. Viņu var redzēt arī zemākajā foto, atverot tās lielo versiju:

Sevastopole

Lielākā ostas pilsēta - izbraucām ar kuģīti - apskatījām Krievijas kara kuģus un pāris zemūdenes. Pēc tam pastaigājām apkārt un interesantākā atrakcija bija lielās šlakatas, kuras bija pieejamas vairākās vietās.

Klintīs izcirstais klosteris

Bijām uz šo klosteri un vēl vienu citu vietu - abas diezgan garlaicīgas. Varbūt patiks tiem, kam tuva reliģija, bet citiem neiesaku tam tērēt laiku.

Kapenes

Šis bija vissmieklīgākais tūrisma objekts, par ko samaksājām - no ārpuses rodas iespaids, ka iekšā būs kaut kas interesants, bet iekšā nekā nav - tik vien kā dažus kvadrāt metrus liela telpa pašā galā.

Padomju laika skati

Gandrīz katrā pilsētā varēja ieraudzīt Ļeņina pieminekli un citus PSRS laika atribūtus. Īpaši simpātiska likās kvasa muca - garša arī nebija slikta.

Melnā jūra

Pēc skatiem zem ūdens nevar ne tuvu salīdzināt ar Sarkano jūru, bet tāpat var šo to interesantu pamanīt - redzēju gan pāris zivtiņas, gan krabi. Ūdens silts un izbaudījām to kādās 4-5 vietās.

No 19. līdz 27. jūnijam biju ceļojumā uz Krimu, pa ceļam apskatot arī Baltkrieviju un Kijevu. Krimā kāpām kalnos, peldējāmies Melnajā jūrā un līdām alās, bet vislabāk patika kāpt klintīs, ko darīju pirmo reizi. Zemāk video, kurā var redzēt, kā man tas sanāca: Izmēģināju 2 maršrutus - pirmais kāpiens bija diezgan grūts - apavi slīdēja un vilkos augšā ar rokām, un attiecīgi diezgan ātri rokas nogura. Un vēl man ir nedaudz bail no augstuma un jau pusē bija interesantas sajūtas - skatoties uz leju, augstums liekas lielāks nekā no lejas, bet kad uzkāpu pašā augšā, sāka drebēt kājas. Otrajā maršrutā, kas skaitījās nedaudz grūtāks, gan gāja jau daudz labāk - biju uzvilcis atbilstošus apavus un vairāk kāpu, izmantojot kājas un neliekot tik lielu slodzi uz rokām - un uzkāpu ar mazāku piepūli un bail arī vairs īpaši nebija. Ja būs vēl kāda iespēja kaut kur pakāpt, noteikti izmantošu. Paldies Lienei, kas gan mani, gan citus drošināja un palīdzēja ar padomiem. Varbūt sanāks arī kaut kad šāds kāpiens: P.S. Viens cilvēks piezvanīja un jautāja, kā sauc šo vietu - ja vēl kādam tas interesē, iesaku apskatīt šo lapu: Krasnij Kameņ - tur ir pieejams garāks apraksts.

No 7. līdz 14. februārim kopā ar Kristīni biju devies nelielā atvaļinājumā uz Ēģipti. Aprakstīšu, ko mēs darījām un pašās beigās pielikšu arī noderīgas saites tiem, kas domā doties līdzīgā ceļojumā. Jāatzīmē, ka Ēģiptē ir 2 populāri kūrorti, uz kuriem brauc lielākā daļa tūristu - Hurgada un Šarm el Šeiha. Hurgadā viesnīcu cenas ir nedaudz zemākas, bet izvēlējāmies braukt uz Šarm el Šeihu, jo gribējām piedalīties ekskursijā uz Mozus kalnu - un tā nebija pieejama tiem, kas devās uz Hurgadu. Mozus kalns mūs interesēja nevis tāpēc, ka gribējām uzlabot savas attiecības ar Dievu, bet tāpēc, ka dzirdējām labas atsauksmes par kāpšanu tajā - cilvēki tur tiek aizvesti naktī, 3h jākāpj augšā pa tumsu ar lukturīšiem, jāsagaida saullēkts un tad jākāpj lejā - izklausījās pēc laba piedzīvojuma. Un tā kā Ēģiptē biju bijis pirms pāris gadiem un redzējis piramīdas, Luksoru un daudzas citas tūristu iecienītus vietas, tad šoreiz vairāk interesēja dažādas aktivitātes nevis ievērojamu objektu aplūkošana. 1. diena Šarm el Šeihā ielidojām vakarpusē un kamēr nokļuvām viesnīcā, bija jau tumšs - iekārtojāmies, aizgājām vakariņās un apskatījām teritoriju. Vēl noskatījāmies kaut kādu dejošanas priekšnesumu un pēc tam aizgājām uzpīpēt ūdenspīpi - pašā viesnīcas augšā, ļoti netālu no mūsu numuriņa bija kafejnīca ar dzīvo mūziku, kuru apmeklējām gandrīz katru vakaru. Pirms gulēšanas arī definficējām sevi ar lidostā paņemto Danzka Vodka. Tā kā biju dzirdējis visādus šausmu stāstus par caureju, ko var iegūt, dzerot viņu krāna ūdeni vai ēdot tikko mazgātus augļus, tad gan iepriekšējā, gan šajā braucienā ļoti uzmanījos, lai uz to neuzrautos un papildus drošībai pēc ēdienreizēm un vakaros nedaudz patērēju šņabi - nezinu, vai tas palīdzēja, bet katrā ziņā par sliktu nenāca. Vēl jāņem vērā, ka viens pieaugušais var ievest max. 1L stipro alkoholu, mēs bijām divatā ar 1.7L - un lai arī sākumā likās daudz, beidzās viss jau 3. vakarā, tā kā citiem iesaku par šo rūpīgāk padomāt. Protams, var dzert arī viņu vietējo alkoholu - bet stiprie dzērieni ar kvalitāti neizceļas un tos var dzert tikai ar uzdzeramo, alus un vīns gan bija diezgan ok. 2. diena Izbaudījām saulīti, jūru un silto baseinu. Vakarā bija sarunāta tikšanās ar Viktoriju, kas mums pastāstīja visu par ekskursijām - pieteicāmies kartingiem, Mozus kalnam un Sarkanajam kanjonam. Starp citu, ekskursiju aprakstus un cenas var apskatīt arī pirms tam internetā:

• http://teztour.lv/?l=1&controller=country&country_id=8&subpage=14&resort_id=14
• http://www.novatours.lv/informacija/ekskursijas?country_code=&city_id=&resort_code=161#country

Vakarā bija pāris interesanti priekšnesumi -bija džeks, kas rādīja dažādus trikus, no kuriem iespaidīgākais bija tāds - ka uz 3 zobeniem uzlika vienu citu un sākumā noņēmu vienu zobenu, pēc tam arī otru un viņš palika guļam horizontālā stāvoklī tikai uz tā zobena, kas bija vistuvāk viņa galvai. Pēc tam vēl uzstājās vēl viens cits džeks ar ļoti interesantu tērpu un priekšnesumu: 3. diena Pa dienu turpat uz vietas pieteicāmies daivingam un kvadracikliem. Bildē var redzēt mūsu viesnīcas pagalmu un lielo baseinu. Nedaudz tālāk ir daivinga centrs. Vakarā devāmies uz kartinga trasi, kurā bija notikuši dažādi pasaules čempionāti un kas skaitoties labākā Ēģiptē. Braucām kopā ar vēl 2 džekiem un vienu apdzinām pa apli, otrs arī nebrauca īpaši labāk - iznāca sacensties ar Kristīni. Pati braukšana bija interesanta, bet nekas ūber-labāks par Go Planet nebija un ņemot vērā, ka pati braukšana bija 15 min., bet ceļā uz turieni un uz vietas pavadījām pāris h, tad šīs atrakcijas vietā laiku var noteikti labāk iztērēt. 4. diena No rīta pasauļojāmies, bet ne pārāk ilgi - jau 11:30 bija sarunāta daivošana. Izstāstīja mums 10 minūtēs galvenās lietas, lika aizpildīt anketu, kurā apmēram 50 vietās vajadzēja atzīmēt "nē" (apgalvojot, ka nav problēmu ar muguru, ausīm, plaušām, sirdi, utt.), iedeva aprīkojumu un varējām doties. Bijām izvēlējušies opciju "intro dive", kas nozīmēja 30 min. ilgu niršanu kopā ar instruktoru līdz 5-6m dziļumam, bet  likās, ka varbūt bijām arī nedaudz dziļāk. Pirms tam bijām snorkelējuši un tad jau visas zivis, koraļi izskatījās skaisti un interesanti, bet kad iznāk nonirt un to visu apskatīt pārdesmit cm attālumā - tas likās vēl iespaidīgāk. Ieniršana un elpošana likās tik vienkārša, ka vienā brīdī par to jau aizmirsu un gandrīz izkrita no mutes elpošanas caurulīte - tad gan nedaudz sabijos un turpmāko laiku to turēju ļoti stingri. Pēc daivošanas mums bija apmēram pusstunda laika pusdienām un aliņam, lai tālāk dotos izbraukt ar kvadracikliem. Pagājušajā braucienā uz Ēģipti arī braucu ar kvadracikliem un tas likās interesanti, bet gribējās nedaudz lielāku brīvību un ātrumu, tāpēc šoreiz nebraucām ar grupu, bet gan ar privāto gidu - kas maksāja nedaudz vairāk, bet varējām braukt, cik ātri gribējām un apstāties, kur gribējām. Dabūjām gan gidu, kurš nesaprata ne angļu, ne krievu val., bet pāris žestus un "faster" varējām nokomunicēt un iznāca ļoti foršs brauciens pa tuksnesi. Lai aizsargātu seju un acis no putekļiem, tikām pie viņu lakatiem. Apstājāmies vēl pāris vietās, kur varēja uzsēsties uz kamieļa vai iedzert tēju. Un tad jau pienāca vakars un pa tumsu braucām atpakaļ. Bijām nedaudz noguruši un ļoti noputējuši, bet ar to diena vēl nebeidzās. Iegājām dušā, aizgājām vakariņās un tad jau bija jādodās uz Mozus kalnu. Vakarā 21:00 izbraucām no viesnīcas, kādas 3-4h pavadījām ceļā un ap 1 naktī bijām galā. Visi saņēma lukturīšus, bija jāiziet drošības pārbaude un tad jau kāpiens varēja sākties. Šī ekskursija nebija viegla un notika naktī, bet neskatoties uz to - cilvēki bija daudz un ik pa laikam vai nu mēs pagājām garām kādai citai grupiņai vai kāds cits mūs apsteidza. Un tam visam paralēli vēl vislaik augšā/lejā kursēja beduīni ar saviem kamieļiem, mēģinot visiem pārdot iespēju augšā tikt ar kamieli nevis kājām. Ik pa laikam ceļā bija arī nelielas būdiņas, kurās varēja atpūsties un nopirkt kaut ko dzeramu. Kad tikām pašā augšā, kādu stundu vēl gaidījām saullēktu - un ja kāpjot kalnā brīžiem bija karsti, tad tur gaidot - diezgan nosalām. Pēc tam gan atkal palika siltāks. Un lai arī uzkāpt bija grūtāk, kāpšana lejā bija daudz interesantāka - jo bija gaišs un varēja redzēt kalnus, pa kuriem kāpjam.Netraucēja arī vairāk beduīni ar saviem kamieļiem un atpakaļ gājām pa īsāko un stāvāko ceļu ar 3000 pakāpieniem, ja var ticēt gidam. Beidzot lejā. 5. diena Pēc lielā kāpiena vēl bija paredzēta ekskursija klosterī, bet tas mūs ne pārāk interesēja un gribējām tikt pēc iespējas ātrāk atpakaļ uz viesnīcu. Nokļuvām tur ap 14:00 un visu dienu atpūtāmies. 6. diena Pa dienu gulējām pludmalē un snorkelējām. Vakarā aizbraucām uz pilsētu iepirkties. Sev neko nepirku, bet Aivars man bija pasūtījis ūdenspīpi un tad nācās kaut ko izdomāt - pēc skata neko daudz nevar pateikt, visas liekas +/- vienādas, aizgājām pie pirmā džeka, kas tās pārdeva - tas viskautko rādīja un stāstīja, es teicu, ka paskatīšos vēl - bet viņš jau 2x paspēja nolaist cenu un izskatījās, ka negrib mani laist prom - teicu, lai saliek kopā un uztaisa pīpi, paskatīšos. Sākumā uzlika parasto trubu un uzgali - tie knapi turējās, pēc tam uzlika labākus un beigās pajautāju, lai iedot vēl vienu papildus trubu. Rezultātā iznāca ūdenspīpi ar labu māla trauciņu un silikona stiprinājumu un 2 labām trubām nopirkt pa apmēram 20Ls. Ja vēl pastaigātu apkārt, varbūt dabūtu vēl lētāk, bet cena likās ok. Ar tabaku gan nokļūdījos un pie tā paša džeka nopirku 10 paciņas pa apmēram 1Ls/gab., bet turpat tālāk man tabaku piedāvāja pa 0.50Ls/gab. un braucot prom lidostā tās pašas 10 paciņas vai 250g iepakojumu TAX FREE veikalā varēja nopirkt pa 3,5$ - tā kā citiem iesaku alkoholu, tabaku un cigaretes pirkt tikai lidostā braucot prom - tur ir ļoti labas cenas. Ja Danzka Vodka Rīgas lidostā maksāja 12Ls, tad tieši tas pats Šarm el Šeihas lidostā - 16$. Cigaretēm cenas nepētīju, bet pamanīju, ka citi tur bija paķēruši vairākus blokus. Turpinot par pilsētu - Kristīne sev sapirka visādus suvenīrus, pārsvarā rotas lietas - un pāris gadījumos arī tām varēja nokaulēt cenu uz pus mazāku. Tā kā iepērkoties vislaik jākaulējas un var dabūt labākas cenas, bet tas viss process ir diezgan nogurdinošs un priecājos, kad varējām braukt atpakaļ uz viesnīcu. 7. diena Jau 7 no rīta izbraucām no viesnīcas, lai dotos "Grand Safari" ekskursijā uz krāsaino kanjonu. Sākumā gan vēl iebraucām tajā pašā klosterī, kurā bijām, kad kāpām Mozus kalnā, bet šoreiz tajā arī iegājām iekšā. Nevarētu teikt, ka mūs ļoti aizrāva šī ekskursijas daļa, bet apskatījām visu un devāmies tālāk uz kanjonu. Sākumā tas izskatījās pēc vienkāršas pastaigas - bet jau pēc brīža ejas palika arvien šaurākas un pārvietošanās pa tām - arvien interesantāka. Vietām bija jākāpj augšā, citur lejā - un kamēr pārējā grupiņa čammājās, mēs varējām doties uz priekšu un palēkāt/pakāpt pa vietām, kuras mums likās foršas. Ja dienas sākums ar visu ilgo kratīšanos džipā, karstumu un klosteri likās garlaicīgs, tad šī ekskursijas daļa visu atsvēra - biju sajūsmā par iespēju palēkāt no vienas sienas uz otru. Tiesa, ne visi tā domāja - bija arī pāris meitenes, kas vienā posmā bija ļoti nobijušās un gandrīz sāka raudāt, bet tur palīdzēju viņām un tālāk jau bija vieglāk. Pēc tam devāmies pusdienās uz kādu citu viesnīcu un vēl apstājāmies pie kāda suvenīru veikala - tur viena sieviete tā aizrāvās, ka pārējā grupiņa gaidīja kādas 20 min. uz viņu, līdz beidzot ar Kristīni aizgājām līdz viņai un likām saprast, ka varētu doties tālāk. Un kamēr mēs gaidījām, viena cita meitene jau saņēma precību piedāvājumu - un džeks solīja gan mīlestību, gan kamieļus un dzīvokli Kairā - bija interesanti. 8. diena No rīta devāmies pie jūras, lai izbaudītu vēl pēdējo saulīti. Snorkelējot nedaudz savainoju kāju, ar to pieskaroties koraļiem - un izskatījās, ka tā būtu nevis nobrāzta, bet gan nedaudz apdedzināta. Brūce bija maza, bet bija nedaudz sāpīgi un vēl nav pavisam sadzijusi, tā kā no koraļiem jāuzmanās, velkot pleznas vai speciālus peldēšanas apavus. Uz kādu stundu arī aizgājām līdz baseinam un iedzērām pēdējos aliņus. Un pēdējās bildes no viesnīcas - īsi pirms devāmies prom, nedaudz bēdīgi, protams. Papildus informācija Ja tev arī interesē aizbraukt uz Ēģipti, iesaku papētīt šīs lapas un dažādus pēdējā brīža piedāvājumus:

• teztour.lv - pēdējā brīža piedāvājumi, viesnīcu apraksti
• 1cv.lv - informācija, ko vērts izlasīt un iegaumēt - īpaši par to, ka jāizvairās no krāna ūdens dzeršanas vai zobu mazgāšanas ar to
• vanillatravel.lv - izmantoju šo ceļojumu aģentūru, iesaku arī citiem - plaši atbildēja uz jautājumiem un dabūju piedāvājumu ar labāku cenu nekā teztour.lv lapā
• tripadvisor.com - pirms pasūtīšanas iesaku palasīt atsauksmes par viesnīcu, kurā plāno palikt, zemāk īsi komentāri par tām, kurās esmu bijis:
  • Coral Sea Imperial - viesnīca, kurā tagad paliku - numuriņam bija slikts skats pa logu, bet blakus jūra un viss pārējais ideāli
  • Iberotel Makadi Oasis - viesnīca, kurā paliku pirms pāris gadiem - līdz jūrai jāiet kāds gabaliņš, bet ņemot vērā foršo baseinu, tas nelikās tik svarīgi